NB!

"Most people ignore most poetry because most poetry ignores most people. "
/Adrian Mitchell./

sestdiena, 2011. gada 30. aprīlis

Ad astra.*

Pavasara miegs uz soliņa pie upes. Es iemigu. Esmu miegā. Esmu utopijā.
Ar galvu pa straumei, jo attīros. Mana attīrīšanās iekārta.
Caur pirtsslotām, caur sāli, caur ūdeni.

Jāiet!

Bērzs kalna galā skan kā Friča Bārdas dzejas liriskais Es. Viņam plaukst pirmlapas.
Līdz metamorfozei slotā vairs nav tālu. Es viņā klausos. Viņš stāsta..
Caur dusmām, caur zobiem, caur sakļautām lūpām.

Jārunā!


Liepa kalna pakājē skan kā liepziedu tējas pirmsākums. Viņa nav poētiska.
Viņa negrib,bet viņai dzims pumpuri. Ārsti sakot,ka aborts- neiespējams.
Caur medu, caur trūdošām lapām, caur aizvērtām acīm.

Jāmīl!

Pavasara miegs uz soliņa pie upes. Es esmu kalnā. Es esmu miegā. Esmu milzis.
Dzīvoju kalnā, jo baidos savu milzīgo plaukstu. Mana paslēptuves iekārta.
Caur pirtsslotām, caur sakļautām lūpām, caur aizvērtām acīm.

Jāizgaro zvaigznēs!

*No latīņu val. Uz zvaigznēm.

ceturtdiena, 2011. gada 28. aprīlis

mošķīši

no pirkstu galiem pil gaisma

pirmkustinātājs ķircinās

savažotajiem tā labpatīk būt
2 savijušies DNS spirālē 1

mošķīši veido pasauļu karti.

mošķīši plosās.

mošķīši rasē.

mošķīši saprot.

mošķīši pieņem.

mošķīši sev pavēlēt vajag*.

*No latīņu val. Sibi imperare debet. Burtiski tulkojot-sev pavēlēt vajag. Latviski stilistiski pareizi- sev jāpavēl.

omnia vincit*

pilsētas klusie rajoni
no ietvēm mazgā baložu kakas.

tulznā ievērts diegs

ja Tu mani mīli*
=
lūdzu

prohibi! tīvā lakoti nagi

visu uzvar
=
omnia vincit

darvu pilinošā spuldz sagūsta
mušas vannasistabas zirneklim

*No latīņu val. omnia vincit- visu uzvar. Izteikumā Lamor omnia vincit-mīlestība visu uzvar.
*No latīņu val. si tu me ama (burtiski-ja tu mani mīli) nozīmē lūdzu.

otrdiena, 2011. gada 26. aprīlis

Bruģis.

Man liekas,ka šodien pasāžā mazgāja bruģi. Cik jauki! Bet jā parādes durvīm sataisītu koda atslēgu tā... permanently būtu vēl jaukāk!

ceturtdiena, 2011. gada 21. aprīlis

..............................

your fingers


contradiction of addiction
through every deposit of my soul



no way back-doomed to be


Wireless Network of thoughts
dreams which will come true

I am lost.
You are lost.
He/she/it is lost.

Nirvana of dependence not addiction.


123

.es mīlu. Purvīša gleznu reprodukcijas tās tik skaisti deg un smaržo pēc pavasara kūlas ugunsgrēka es mīlu

rupjamaizi rūpju maizi kad tā nesniedzami tālu smaržo pēc jauniem spirāles lokiem es mīlu

reimatisku lietu tas tik maigi sūcas caur ādu kaulos un smaržo pēc aizgājušiem valdniekiem es mīlu

uzgaidāmās telpas tajās laiks kļūst tūļīgs un  smaržo pēc vairošanās daloties .es mīlu.

.es mīlu. sakrālās un industriālās arhitektūras analoģijas kuras smaržo pēc Meinarda miesām es mīlu

mācītāju un namu pārvaldnieku nesaskaņas kuras smaržo pēc laicīgās pasaules baumām es mīlu

viduslaicīgu erotiku un metamorfozē esošus kosmosus kuri smaržo pēc kresēm es mīlu

skrāpējumu zīmes uz ādas tās apliecina nagu esamību un smaržo pēc atkarības un švīkātās keramikas lauskām. es mīlu.

riebīgais deminutīvs

ēdamkarotīti balzāmiņa mošķīšiem
lai klusiņām čuč un neplosās

mazgabaliņu šokolādītes mošķīšiem
lai klusiņām čuč un neplosās

mošķīši padzerās balzāmiņu
ieņņammā šokolādīti

un aug!
bet klusiņām guļ
un jo dienas,
jo aizņem vairāk vietiņas
sikspārņu stropiņā
un aug!

otrdiena, 2011. gada 19. aprīlis

if

Mamm, ja es izlidošu no budžeta, tad iešu mācīties par masieri, masēšu un staigāšu zelta apakšbiksēs!

Signum

Vai nav zīmīgi mūžvecā kladē,kas reanimēta par arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu pierakstiem atrast uzlīmi ar sikspārni uz kuras rakstīts "SIKSPĀRNIS" lielim sarkanim burtim?

svētdiena, 2011. gada 17. aprīlis

otrdiena, 2011. gada 12. aprīlis

smiltis

smilšveida substance kapsulā

mīl.

Jūra kļūst nīstama
Liedags birdina substanci starp pirkstiem

gleznojam ainavas
aktus
karikatūras
lai liktu sev smieties

nāk bailes pa-zaudēt
no kurām spēj atpestīt vien apziņa

Jūra kļūst mīlama
Liedags birdina substanci no plaukstas plaukstā

mīl.

smilšu pulkstenis uz rakstāmgalda

sestdiena, 2011. gada 9. aprīlis

Viva! Ama! Doce! Agape.

Amfiteātris uz ārpusi vērstām skatītāju vietām.
Centrā Ne-lolo-ta un Miesnieks uz skatuves.

1.cēliens: Ne-lolo-tā ir gaļa Miesieka rokās un tiek griezta un malta un izmantota gadu no gada,dienu no dienas. Tā nu tiek noformēta šī muļķīgā sieviete,kura vēl nav sieviete un jau mācās riebumu.

2. cēliens: Miesnieka nazis bezmaksas prostitūtas miesās viņu mācīja ienīst tos,kuri būt jāmīl kopš pirmajiem soļiem. Formācija turpinājās. Kamēr dienu no dienas un gadu no gada. Paštaisnie kristieši bija akli.

3. cēliens: Ne-lolo-ta tapa brīvlaista no miesniecistiskā lēņa. Miesnieka naža sakraments palika viņā. Tas kļuva mutants,kurš maina formu un intensitāti. Tas nebija fizoloģisks, bet transcendentāls un nepatiesi definēts

4. cēliens: Palagi joprojām ir upuraltāri,kuros bail atgulties, mirt katru nakti no jauna un augšāmcelties sapnī slēdzot neaizslēdzamas durvis. Ne-lolo-ta krāsoja sevi indiāņu sarkanajās kara krāsās un baltināja ar svina pūderi.

5. cēliens: Attieksmes ar mīlamajiem bija lemtas fiasko,jo viņi nezināja. Un tiem nebija jāzina,jo priekšmeti ir bezjūtīgi.
Miesnieka naža nodoklis tiek maksāts nepārtraukti. Neprasme būt nedarot pāri. Ne-lolo-tu mācīja ienīst tos,kuri jāmīl.  Daļa viņas kļuva žilete,kura tomēr nespēja satikties ar vēnām. Viņas ego bija spēcīgāks par Žiletes ego.

6. cēliens:Miesnieka naža sakraments. Padarīja Ne-lolo-tu aklu. Viņa mācījās uzticēties un vīlās sevī un saprata,ka nemāk.
Uzticība ir pārvērtēta. Priekšmetiskums ir svarīgāks. Instinkti izdzīvot ir Dievs tas kungs dienu no dienas, gadu no gada.

7. cēliens: Ne-lolo-tas miesa tapa brīvlaista....dvēsele dienu no dienas un gadu no gada mācījās būt. Mēnessērdzība kļuva bīstama,jo viņa modās apskāvusi lielu nazi un asiņodama uz balta upuraltāra.


8. cēliens: Atklāsmes mirkļa radiācija saplūda ar mirkli,kurā Ne-lolo-ta neprata runāt un juta, ka krīt izgāšanās aizā ar neritmā sitošos sirdi.Kaut kas turpināja būt nepareizi, bet reformācija bija sākusies.


9. cēliens: Ne-lolo-ta bija sirds-gļotains, sārts un mīlošs muskulis. Viņa kļuva muskulis. Viņa kļuva konvulsija agonijas telpā bez apjēgas par savu impulsu.
Ar Miesnieka naža sakramentu iesvaidīts,gļotains, sārts muskulis mostas ar vācu armijas durkli labajā rokā un pavēli pašiznīcināties kreisajā kā stoiķis,kurš saprot,ka cienīga eskistence ir neaizsniedzama.

10. cēliens: Dienu no dienas. Gadu no gada. Paštaisnie kristieši tika padarīti akli. Herētiķiem tika izdurtas acis. Viņa sāka ticēt citu versijai par savu nespēju dzīvot pēc Miesnieka.
Un Ne-lolo-ta ir gaļa nu jau savās rokās un tiek griezta un malta un izmantota gadu no gada,dienu no dienas.

11. cēliens: Karmiskie parādi direktoru krēslos, vienrocīgās partitūrās klavierēm, maltās gaļas konsistencē.
Cik daudzi cilvēki tā dzīvo un nepakļaujas pavēlei. Stoiķi agonijas telpā. Viņi pārāk mīl perspektīvu.

12. cēliens: Ne-lolo-ta sēž uz skatuves un lipina cilvēciņu no maltās gaļas. Iespiež viņam acis ar zobu bakstāmajiem un saka: "Tu dzīvosi, mīlēsi un aizmirsīsi! Tu būsi agape! Viva! Ama! Doce!"
Perspektīvu mīlošie samta acīm un skaļiem smiekliem.Sēžot ar mugurām pret Viņu aplaudēja.

13. cēliens: Miesnieks atgriežas. Mēnessērdzība kļūst bīstama,jo Viņa mostas. Sadedzina baltos noasiņotos upuraltāra pārsegus un palagus.  Paņēm lielo nazi. Met. Tas iedūrās centimetru no Miesnieka galvas skatuves sienā un Viņa saka: "Tev taps piedota mana personiskā āža dziesma!"


Amfiteātris uz ārpusi vērstām skatītāju vietām.
 Centrā Ne-lolo-ta uz skatuves mīlot perspektīvu un savas plaukstas.

dipadu-dapadu

Kopā ar Gogola Bordello dipadot pa balto piena ceļu un pamostiies rūgušpienā.

otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis

vap

gabalinš ādas
ar ietetovētu ēģiptiešu krustu
pie sienas pieskavots

instinktīvas bailes no
pīkstieniem klausulē
kuri maina intensitāti

gabaliņš ādas
ar ietetovētu ēģiptiešu krustu
pie sienas pieskavot

pirmdiena, 2011. gada 4. aprīlis

plaisas stropā tuvina sauli

vīraks kairina kaklu
kairina kaklu klusēšana

par laimi
tieksmei slāpušai
kuras iespējamība pietuvinās ar katru soli

cik tikumiski
sāk skanēt

sesdienas vakaros
uz pirti izdedzināt lieko

visas pirtis aiz sevis
nodedzinātas
diemžēl

bet
baļķi kalst jaunai

par ne-laimi
dzērušiem svētceļniekiem
kuru Jeruzaleme attālinās ar katru soli

cik tukšskanīgs
ir viltots


vīraks kairina kaklu
kairina kaklu klusēšana

sestdiena, 2011. gada 2. aprīlis

sapņos pirksti pirkstos raksta

***
Grauž kaulus brāļi, māsas ādās zviln,
Visapkārt kalnos naksnīgs tukšums plēties,
Un tādas tālas vientulības pilns,
Ka gribas kādu, kam var uzticēties.

Ar neķemmētu galvu- klēpī tavā
Un nedomāt, vai tas ir prieks vai risks;
No neksneņu un zāļu smakām pļavā
Nāk atkal kaut kas tumši atavisks.

Jā, traks! Un- zvērs! Bet rokās atkal skan
Kaut kas tik tīrs- ne uzplijies, ne plēsies.

Un tavi pirksti pirkstos raksta man,
Ka tu man uzticēsies.


/Imants Ziedonis./

piektdiena, 2011. gada 1. aprīlis

ziedoniskais pašizcīņas smagums

baltas kallas atnes
parādi neatdotie
un top piedoti
nekavējoties!

pieredžu seku zīmes
kā māju zīmes
vēstī izcelšanos
nemelojot!

vilšanās metamorfoze
attīsta struktūras
jaunas
nežēlīgi!

gan smalkas kā
tercīnas
gan brangas kā
epopejas
nejautājot!

no sirds
par spīti muļķībām
mīli!