Tā radio stacīja,kura skanēja šorīt vecmammas virtuvē bija vienkārši ģeniāla.
Atslēgas frāzes raidījumam "Visu zemju fetišisti-savienojieties!" un vēl "Padomju laika piespiedu fetišs ar/pret/uz (īsti neatceros) sarkano karogu." Man bija interesanti, bet man traucēja klausīties-vecmamma un sīkā māsīca. Es jau saprotu,ka viņām neinteresē mūsdienu pārspielētā attieksme pret patikšanām un emocionālo piesaistītību. Izrādās,ka ja ļoti patīk ,teiksim, Džastins Bībers, t.i. viņa dziesmas, tad esot fetišs uz Dž.B./viņa mūziku...nu labi... TAS bija slikts piemērs. Bet man domāt ideja ir skaidra. Kāpēc vairs nevar vnk patik kaut kas ļoti,ļoti? Kāpēc uzreiz tas jāsauc par fetišu? Drošvien es kko nesapratu,jo būtībā spēju saklausīt tikai atslēgas frāzes un vēl mazliet, bet tomēr... Un vēl... vai augstākā mīlestība-gan pēc Dantes "Dievišķās komēdijas" interpretācijas, gan pēc kristiešu svētajos rakstos definētā-agape arī ir fetišisms? Kaut kāds augstākās mīlestības fetišs... Kaut gan ja mīlestību traktē kā emocionālu atkarību(kuranav pozitīva), vai mēs mazlietiņ nepārvēršamies maziņos robotiņos ar maziņām mīlestībiņām galviņās un tieksmīti pēc lieliņām jahtiņām?
Ak, pareizi! Es mazliet piemirsu,ka mēs dzīvojam 21.gs. un pielūdzam progresu.
pirmdiena, 2011. gada 31. janvāris
svētdiena, 2011. gada 30. janvāris
pakāpieni
"Nemēģini mani vēl Šodien pieskaitīt! Šodien es vēl neesmu Pārāk pieskaitāms. Šodien es vēl esmu tāds, Mazs un nezināms."
/G.Račs./
Kā lai ieiet atpakaļ sevī
ja visu laiku kāds traucē? Es.Strops un virtuālā pasaule. Vairāk man un mana kilogramam un miesiņai šobrīd nevajag.
Ārā ir nejauks vējš un es negribu un gribu tur iet.
Vakarnakt bija Kurts un Sex&the city...nez kur izplēnēja Kurta un Mocarta ideja?
Kurts tomēr ir šņaktīgs Jo viņš raksta:
"Pirms kāda laika pajautāju Markam,kas ir dzīve, jo man pašam nav ne jausmas. Viņš atbildēja: "Tēti,mēs esam šeit,lai palīdzētu cits citam izkulties, ar to pietiek." Ar to pietiek.
"Mums jāpalīdz cits citam izkulties,ar to pietiek." Nav slikti teikts. Derētu piesavināties.
Un kā lai mēs uzvedamies šajā Apokalipsē? Mums jābūt ārkārtīgi laipniem citam pret citu, tik daudz ir skaidrs.Bet vēl mums vajadzētu pārstāt būt tik nopietniem. Joki ir liels atspaids. Un iegādājieties suni,ja jums tā vēl nav.
Es pats nesen nopirku suni, un tagad man ir neredzēts jauktenis. Pa pusei franču pūdelis un pa pusei ķīniešu šicū.
Šicpū.
Bet tagad paldies par uzmanību, es vācos prom."
Tiesa gan es pagaidām nekur nevācos, bet,manuprāt, citāta beigām piestāv. :)
Varbūt mums katram tiešām vajag savu Šicpū. Varbūt ne gluži suņa veidolā, bet vismaz iedomu drauga veidolā noeikti. Viņam var būt visādi nosaukumi arī piemēram Kukukainīts... vai Žanis :D
Būt laipniem... jā... bet laipniem ne jau tāpēc,ka tas izdevīgi, bet tāpēc,ka tāda čakra...
Palīdzēsim citiem izkulties...sava kosmosa robežās...ja nu gadījumā viņiem savajagas kādu,kurš palīdz kluties/izkulties un attiecīgos vakaros sakulties. :) Arī iekulties,jo iekulties parasti ir morbid(i) un jautri. Vai mans kosmoss nav olu kultenis? Nē,jo man domāt tas būtu visnotaļ šmucīgi. :D
Īpašais nodalījums sikspārņu stropā kurā saķērušies visādi mošķi ar savām ekstremitātēm... Vai to nevar pārveidot par ārējo cieto disku,lai var pievienot tikai tad,kad vajag? Nevar un nevajag. Strops bezsikspārņiem jau nav nekas morbids un īpašs.
Man nepatīk bērni. Vismaz vairāk nepatīk neka patīk Nu i ko man tagad darīt?!
Zinātne karājas virs manis kā rōzā ērģeles un es nespēju šo situāciju risināt šajā nekānedarīšanas nedēļā. Galu galā 15tais maijs vēl tālu.
P.S. piesit mani krustā!piesit mani AB dambī!
Ārā ir nejauks vējš un es negribu un gribu tur iet.
Vakarnakt bija Kurts un Sex&the city...nez kur izplēnēja Kurta un Mocarta ideja?
Kurts tomēr ir šņaktīgs Jo viņš raksta:
"Pirms kāda laika pajautāju Markam,kas ir dzīve, jo man pašam nav ne jausmas. Viņš atbildēja: "Tēti,mēs esam šeit,lai palīdzētu cits citam izkulties, ar to pietiek." Ar to pietiek.
"Mums jāpalīdz cits citam izkulties,ar to pietiek." Nav slikti teikts. Derētu piesavināties.
Un kā lai mēs uzvedamies šajā Apokalipsē? Mums jābūt ārkārtīgi laipniem citam pret citu, tik daudz ir skaidrs.Bet vēl mums vajadzētu pārstāt būt tik nopietniem. Joki ir liels atspaids. Un iegādājieties suni,ja jums tā vēl nav.
Es pats nesen nopirku suni, un tagad man ir neredzēts jauktenis. Pa pusei franču pūdelis un pa pusei ķīniešu šicū.
Šicpū.
Bet tagad paldies par uzmanību, es vācos prom."
Tiesa gan es pagaidām nekur nevācos, bet,manuprāt, citāta beigām piestāv. :)
Varbūt mums katram tiešām vajag savu Šicpū. Varbūt ne gluži suņa veidolā, bet vismaz iedomu drauga veidolā noeikti. Viņam var būt visādi nosaukumi arī piemēram Kukukainīts... vai Žanis :D
Būt laipniem... jā... bet laipniem ne jau tāpēc,ka tas izdevīgi, bet tāpēc,ka tāda čakra...
Palīdzēsim citiem izkulties...sava kosmosa robežās...ja nu gadījumā viņiem savajagas kādu,kurš palīdz kluties/izkulties un attiecīgos vakaros sakulties. :) Arī iekulties,jo iekulties parasti ir morbid(i) un jautri. Vai mans kosmoss nav olu kultenis? Nē,jo man domāt tas būtu visnotaļ šmucīgi. :D
Īpašais nodalījums sikspārņu stropā kurā saķērušies visādi mošķi ar savām ekstremitātēm... Vai to nevar pārveidot par ārējo cieto disku,lai var pievienot tikai tad,kad vajag? Nevar un nevajag. Strops bezsikspārņiem jau nav nekas morbids un īpašs.
Man nepatīk bērni. Vismaz vairāk nepatīk neka patīk Nu i ko man tagad darīt?!
Zinātne karājas virs manis kā rōzā ērģeles un es nespēju šo situāciju risināt šajā nekānedarīšanas nedēļā. Galu galā 15tais maijs vēl tālu.
P.S. piesit mani krustā!piesit mani AB dambī!
piektdiena, 2011. gada 28. janvāris
Black swan
Es aplauzos un torrent mani pievīla. Domāju noskatīties, bet nesanāca. Tas laikam norāda,ka in my free week I should lasīt Kurtu...vai arī ne-Kurtu, bet lasīt un pie tam lasīt grāmatu noteikti. Mocerts un Vonnegūts? Hmmm I am going to try it! ;)
Slinkonis
nedēļa,kurā vienīgā problēma ir "ko vilkt uz žetōnu?!"
Patīkami,kad vidējo atzīmi neč*karē nekādas tur eksaktības. Bet nākamajā semestrī jāpacenšas vismas par 0,5 uzlabot savu vidējo atzīmi. Pavasaris būs un būs grūti... sevi piespiest iet uz lekcijām un atdoties zinātnei un atkal cietīs stundas,kuras būtu jāvelta miegam un nauda,kura būtu jāvelta ēdienam...hmmm...iztvaikos.
Jā. Tikai man jau ir garlaicīgi :D un gribas ātrāk,lai parāds "masāža" tiktu atdots. Tomēr arī darīt neko ir tīri jauki. :)
Te nav kentauriņu augšējā dzīvoklī un nav dipadu dapadu... ir tikai kaķis,kurš man iesita ar ķepu pa ausi... laika jau viņa uztverē es biju to pelnījusi.
Atkarība...briesmīgākā no visām...ō mans neiegūstamais elements pilnīgi "apmērotam"(lai saprastu par pamatu jāņem vārds"mēris") stropam.
Patīkami,kad vidējo atzīmi neč*karē nekādas tur eksaktības. Bet nākamajā semestrī jāpacenšas vismas par 0,5 uzlabot savu vidējo atzīmi. Pavasaris būs un būs grūti... sevi piespiest iet uz lekcijām un atdoties zinātnei un atkal cietīs stundas,kuras būtu jāvelta miegam un nauda,kura būtu jāvelta ēdienam...hmmm...iztvaikos.
Jā. Tikai man jau ir garlaicīgi :D un gribas ātrāk,lai parāds "masāža" tiktu atdots. Tomēr arī darīt neko ir tīri jauki. :)
Te nav kentauriņu augšējā dzīvoklī un nav dipadu dapadu... ir tikai kaķis,kurš man iesita ar ķepu pa ausi... laika jau viņa uztverē es biju to pelnījusi.
Atkarība...briesmīgākā no visām...ō mans neiegūstamais elements pilnīgi "apmērotam"(lai saprastu par pamatu jāņem vārds"mēris") stropam.
ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris
Grandiozs slinkums
aptuveni tā varētu raksturot pirmo semestri viennozīmīgi foršākajā fakultātē. Tomēr rezultāti šķiet pat salīdzinoši ar citiem-labi. Un ja vēl ņem vērā visu,kas traucēja at/nodoties tiem brīžiem,kuros bija kkas nopietnāks jāpadara,tad es varu teikt,ka sevi ļoti cienu par to,kas ir iznācis. :) Bet man jau vienmēr nepietiek ar to,kas ir. Būt prasīgam pret sevi ir nepatīkami un apvienojumā ar karaliskā divpirkstu sliņķa sindrōmu rodas konflikt.Dabiski-pirms jaunā semestra noraušu jumtu savā 20tajā gadumijas dienā un apņemos labāk funkcionēt iekš viennozīmīgi foršākās fakultātes,jo tgd es saprotu(vai vismaz apjaužu) shēmu, sistēmu un visu pārējo.
Jā. Un es nesaprotu... ar cilvēku dzīvē un prōzas tēlu ar vilkt paralēles. Es domāju pēc raksturojošo lielumu "primaritātes". Primārais raksturojošais lielums taču nav ne profesija,ne izglītība.
Vēl. Internetā ir nožēlojami maz informācijas par "dažām" persōnām.
Ak,jā. Es ļoti mīlu savu kosmosu-la seta/el hongo, zebru ielejas pavēlniece, šmulis, Matroskins, komūna, saime, neiegūstamais elements, ezis, hum, meitne,kura pārspīlē, WTF "locekļi" utt.
Šodien dzejolis pie manis neatnāca.
Bigfetllama ir vīns un ir garšīgs :) un tur virrsū ir zīmēta lama :D
Mīliet sevi-barojiet,lutiniet, nemokiet ar pašpārmetumiem un nebūtiskām lietā un esiet šņaktā! ;) Dzīve ir teātris-spēlēsim tā lai uz pēdējā minerāla uzraksta "BRAVO! BIS!"
Laikam mazliet banāli-didaktiski, bet čakra ir čakra-kā pirkstu gali raksta,tā arī ir.
P.S. man patīk dāvanas :D un es esmu neadekvāta, bet kad tad ja ne tgd?
Jā. Un es nesaprotu... ar cilvēku dzīvē un prōzas tēlu ar vilkt paralēles. Es domāju pēc raksturojošo lielumu "primaritātes". Primārais raksturojošais lielums taču nav ne profesija,ne izglītība.
Vēl. Internetā ir nožēlojami maz informācijas par "dažām" persōnām.
Ak,jā. Es ļoti mīlu savu kosmosu-la seta/el hongo, zebru ielejas pavēlniece, šmulis, Matroskins, komūna, saime, neiegūstamais elements, ezis, hum, meitne,kura pārspīlē, WTF "locekļi" utt.
Šodien dzejolis pie manis neatnāca.
Bigfetllama ir vīns un ir garšīgs :) un tur virrsū ir zīmēta lama :D
Mīliet sevi-barojiet,lutiniet, nemokiet ar pašpārmetumiem un nebūtiskām lietā un esiet šņaktā! ;) Dzīve ir teātris-spēlēsim tā lai uz pēdējā minerāla uzraksta "BRAVO! BIS!"
Laikam mazliet banāli-didaktiski, bet čakra ir čakra-kā pirkstu gali raksta,tā arī ir.
P.S. man patīk dāvanas :D un es esmu neadekvāta, bet kad tad ja ne tgd?
otrdiena, 2011. gada 25. janvāris
prozaiska II
Un kāds labais gars man ir nopircis jaunu zobubirstīti,jo mania jau sen visi sari esot šķībi :D ! Cik jauki! :)
prozaiska čakra
Rīgā ir vējš un netīras ietves. Prozaiska priekšpusdiena,kas turpināsies prozaiskā zupā. Burtiski. Dienas plānā-saļanka.
Augšas kaimiņus var klausīties radio vietā un pretējos logos kaimiņus skatīties TV vietā. Tikai žēl,ka tie augšā visu laiku viens uz otru kliedz un bērni biežāk histēriski raud nekā skraida dipadu-dapadu kā mazi jauki kentauriņi. Ja viņus (bērnus) vestu ārā čakras noteikti būtu labākas.
Kafija bija beigusies. Cik labi,ka man bija slepenais krājums... Un Mego bija desas ar akciju un iznāca buržuiski iepirkt triju veidu desas. Bet mēs esam liela ģimene(t.i. komūna) un mums vajag daudz ēdiena.
Un vispār. Pietiek man aizbraukt no sava vienmuļā ciema un tur laupīšana, pakaļdzīšanās un sašauti policisti.
Jāāā... un man šodien būs viesis ar saldējumu :) It kā jau tāpat te nebūtu pietiekami auksts un aukstums atgādina twitterī lasīto,ka no 1.februāra fastumgēlu vairsbez receptes nevarēs nopirkt.
Un es joprojām domāju par Bitter Moon. Nebija kā parasti ar filmām,kurās tēlo Hjū,ka jau sākumā ir skaidras beigas un visu var saprast bez kilograma(smadzeņu) kustināšanas.
Augšas kaimiņus var klausīties radio vietā un pretējos logos kaimiņus skatīties TV vietā. Tikai žēl,ka tie augšā visu laiku viens uz otru kliedz un bērni biežāk histēriski raud nekā skraida dipadu-dapadu kā mazi jauki kentauriņi. Ja viņus (bērnus) vestu ārā čakras noteikti būtu labākas.
Kafija bija beigusies. Cik labi,ka man bija slepenais krājums... Un Mego bija desas ar akciju un iznāca buržuiski iepirkt triju veidu desas. Bet mēs esam liela ģimene(t.i. komūna) un mums vajag daudz ēdiena.
Un vispār. Pietiek man aizbraukt no sava vienmuļā ciema un tur laupīšana, pakaļdzīšanās un sašauti policisti.
Jāāā... un man šodien būs viesis ar saldējumu :) It kā jau tāpat te nebūtu pietiekami auksts un aukstums atgādina twitterī lasīto,ka no 1.februāra fastumgēlu vairsbez receptes nevarēs nopirkt.
Un es joprojām domāju par Bitter Moon. Nebija kā parasti ar filmām,kurās tēlo Hjū,ka jau sākumā ir skaidras beigas un visu var saprast bez kilograma(smadzeņu) kustināšanas.
pirmdiena, 2011. gada 24. janvāris
Kļūt par sevi nolemtie
esam nolemti
kļūt
par sevi
rāmji radīti
ne-
rūdītajiem
esam nolemti
būt
nepiekrizdami
notis nosaka
ne-
ceļu takti
esam nolemti
ticēt
nošu piespraudēm
iespraustām nakts melno zeķu
mežģīņotā maliņā
Es gribu būt
Sīzifs
kļūt
par sevi
rāmji radīti
ne-
rūdītajiem
esam nolemti
būt
nepiekrizdami
notis nosaka
ne-
ceļu takti
esam nolemti
ticēt
nošu piespraudēm
iespraustām nakts melno zeķu
mežģīņotā maliņā
Es gribu būt
Sīzifs
?
sestdiena, 2011. gada 22. janvāris
otrdiena, 2011. gada 18. janvāris
mompasaniņi
"Vēlāk es redzēju Giju de Mompasanu Pasī slavenā trako nama Maison Blanche dārzā. Viņš gāja,atbalstījies uz sava uzticamā Fransuā rokas,ar Milē Sējēja vēzienu sviezdams puķu dobē sīkus akmentiņus.
"Skaties,skaties," viņš sauca, "pavasarī tie visi uzdīgs par maziem Mompasaniņiem,ja tikai būs lietus." "
/A.Munte "Stāsts par Sanmikelu."/
"Skaties,skaties," viņš sauca, "pavasarī tie visi uzdīgs par maziem Mompasaniņiem,ja tikai būs lietus." "
/A.Munte "Stāsts par Sanmikelu."/
***
viela,kas plūstot ieņem rokoko mēbeļu formu,
un pēcāk pašiznīcinās kļūstot par ķirmi.
viela, kas plustot ieņem kaulu formu
un pēcāk pašiznīcinās kļūstot par reimatismu.
iznīcinās atkārtoti. nosalušās naktīs ieplaisājot kaulus
kā antīko skulptūru spēku un iekāri simbolizējošos torsus
ieplaisā nākamie laikmeti.
Pirmā reize... t.i. ziņa.
Kilogramu smagais strops,kurā dzīvo bezsvara sikspārņi, ir mazliet virtualizējies!
Abonēt:
Ziņas (Atom)