Ja vien es prastu to,kas ir manā galvā uzzīmēt uz papīra,jo rakstīt starp rindiņām, starp pantie, epitetiem un frāzēm ir tik sassodīti nogurdinoši. Es zīmētu mošķīšus. Lai viņi iet ārā no kilograma un paliek divdimensionāli un audekla. Ziniet? Viņi ir mazliet līdzīgi kripteriem,kas ironiskā kārtā bija viena no manas bērnības TV izkalidēm, līdzās psī faktoram, vai kā jau nu to sauca un Teksasas reindžeram un Renegātam un Kalnietim. Kripteri plosīja cilvēkus un viņus (kripterus) varēja nošaut. Mošķīši ar` plosa cilvēku (mani) bet viņus nevar nošaut. Jā. Vakarvakarā viņi tika pie jaunām, rōzā kaklasiksniņām. Iedomājieties cik skaisti tās varētu uzzīmēt? Es arī. Tikai... jā... Viņi stāsta,ka ir lietas,ko es vnk neprotu darīt.... viņiem ir taisnībā, mani mazie mošķulīši. Šovakar viņi nedabūs balzāmu un školoādi,jo nav ne balzāma, ne šokolādes. Un viņi stāsta,ka nevajag darīt to,ko neproti, bet es par spīti viņu zaļajām, spalvainajām mēlēm cenšos.... dabiski,ka ne jau zīmēt,jo tas nav būtiski. Būtiski ir kas cits... neprast kaut ko un tad pēkšņi prast, bet saprast,ka prašanas vektors iet ne- tajā- virzienā t.i. uz elli. Diezgan burtiskā nozīmē. Bet masu kultūrā nav elles. Un drīkst ēst saulrietu augļu kūkas formā un poniju iedomu sakas sadedzināt kā arhitipi sadeg novecojušā literatūrā. Kā arhitipi sadeg klasikā.
Man šķiet mošķīši veic dziļurbumu. Un sūknē naftu,kuru nevar pārdot. Tā nedrīkst tapt atklāta, bet viņi jau sūknē un kalkulē barela cenu. Nu ko... lai notiek,kas notikdams un cūkas laime nepamet. Mani, viņu un jūs, mani iedomu draugi-virtuālie lasītāji un pārējie. Starp citu-drīz būs pagājušas 40 dienas,kas nepieciešamas,lai izveidotos reflekss.
Nu i ko Tu kāsē kā vecs zirgs?!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru