NB!

"Most people ignore most poetry because most poetry ignores most people. "
/Adrian Mitchell./

svētdiena, 2011. gada 17. jūlijs

amplis

"Uz kādu brīsniņu" aizbraukt ciemos pārāk nenopūlējot savu pārstrādāto miesiņu un... izvēršas 2diennieks ar filmām, peldēšanos, nūjošanu, dzeju, ekskursiju kapos,knapsieriņiem, ekciklopēdiju virināšanu un tā. :)

Svētdienas rītā brokastīs ēst zilo sieru (kuru tu cilvēks parasti neēd) un uzdzert vakardienas palikušo vīnu ir diezgan aristokrātiski... vai deģenerātiski un vērot pa logu baznīcēnus un melleņu lasītājus ir intetresanti.

B-līņi ar "pienu" un vīns ar čipsiem un blīņi un es ēdu tik cik varu apēst un tas nav ļoti daudz, bet man viss garšoja. Ļoti.

Kāda jēga zagt tikai peldkostīma apakšu?

Lai krelles regulē temperatūru! ;) Un es zinu,ka izvilkt aiz kājas no balderjāniskas morfeja valstības nav īpaši jauki, bet... es nez-tā jau ir,kad var gulēt,tad miegs bēg reizēm.

Tātad-mans pirmais vīkends pēc oficiāla darba nedēļas ir izdevies vnk ģeniāls. :) Ideāls varētu teikt (protams,ka ar mazuma piegaršu tomēr) , ja vien es nebūtu aizmirsusi savu jauno dzejoli,kurš diemžēl man galvā nav....

P.S. viņa gatavodama brokastis,zirgam,kurš sēdēja virtuvē, par prieku, runāja ar olām.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru