Biju zvēru dārzā. Tropu mājā paliku atmugurisku ,latviski sakot- padnožku, sīkajam.Viņš bija kaitinošs un diemžēl nenokrita un nesasitās.
Lieliem soļiem tuvojas viduslaiki un es sajūtu spāņu zābaku ap sirdi un pilnīgu kartupeļu pjurē ,vai kā jau nu to tā smalki sauc, smadzenēs. Ak,jā:
....man lūdzu 2l piena, zemes un ne-akadēmiskas dzīves.
Paldies.
Ak,jā... mazo taleirānu nelielās nesavaldības ir tikai iekšējo nesavaldību cunami šļakatas. Arī lielais Taleirāns noteikti bija emocionāli expresīvs ne-svarīgos brīžos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru