neizrakstīti pirksti

acu zīlīšu centri ir melnie caurumi,
kas sadala atomos negācijas.

pilsētā izraktas tranšejas cīņai
ar nolietojumu, rūsu u.c. laika izpausmēm.

bet es iepazīstu pirmkupolu no iekšpuses
saprotu, ka tā pamatā ir smailais tornis. 

neizrakstītie pirksti savelkas krampjos,
pēdējās lekcijas minūtes top satītas cigaretēs.


Strapcitu- tiekot saberztam smilšu graudiņos pa-

veras iespēja metamorfozei stiklā.




Ō,biedr Hruščov! Aizdodiet,lūdzu, savu kurpi

nāvessoda izpildei prusakiem manā stiklotajā galvā.

..... ... ...

Разлука научит тебя любить по-настоящему.
/Антуан де Сент - Экзюпер./

Spēle. Игра.Spiel.Juego.

Teksts un foto: Liene Ozoliņa

Teksts: Liene Ozoliņa Foto: iz neizsmeļamajiem i-neta krājumiem

Teksts un foto: Liene Ozoliņa

Teksts: Liene Ozoliņa Foto: Ieva Druveniece

nu

..." Что ж! Камин затоплю, буду пить…
Хорошо бы собаку купить."

/ И.Бунин./

....-.-.-.-.-.-.-.-..----.-.-.-.-.-.-.-.----.-.-.-.....

taustiņu skaņas izlīst uz manas grīdas
sajūtas iedeg smadzenēs braila rakstā


tumša un savīta ir aukla šūpuļtīklā
kas iekārts virs greiza bezdibeņa rīkles


dievnamu paģērošie ziedojumu trauki
ir acis kas noraugās grēkā



piedod man manu alošanos

un nepārdomātās kustības



grūti = eksistēt
dzīvot = viegli

Ielūkojies pazemē!

vienmēr gatavs!

Izpurinot kādu somu izkrita kopēta papīra lapa uz kuras uzdrukāts

fragments no A.Vigula “VILTUS SONETS NUMUR VIENS”

“braukt cauri pilsētai mājās, kad pilsētu ieņēmis klusums.

lūdzu,paņem savā aizbildniecībā paša iekāres katordznieku,

esmu gatavs piespiedu sklerozei, aizmirst tos niekus,

kas pavada mani, kad godkāres barikādēs ar nelaimi tiekos.

tu teici – naktī kāds kliedza, bet kādēļ es pamodos aizsmacis?

tikai ,lūdzu, lai šonakt paliek ieslēgta gaisma.”

Nejaušs gadījums.