nu

..." Что ж! Камин затоплю, буду пить…
Хорошо бы собаку купить."

/ И.Бунин./

....-.-.-.-.-.-.-.-..----.-.-.-.-.-.-.-.----.-.-.-.....

taustiņu skaņas izlīst uz manas grīdas
sajūtas iedeg smadzenēs braila rakstā


tumša un savīta ir aukla šūpuļtīklā
kas iekārts virs greiza bezdibeņa rīkles


dievnamu paģērošie ziedojumu trauki
ir acis kas noraugās grēkā



piedod man manu alošanos

un nepārdomātās kustības



grūti = eksistēt
dzīvot = viegli

Ielūkojies pazemē!

vienmēr gatavs!

Izpurinot kādu somu izkrita kopēta papīra lapa uz kuras uzdrukāts

fragments no A.Vigula “VILTUS SONETS NUMUR VIENS”

“braukt cauri pilsētai mājās, kad pilsētu ieņēmis klusums.

lūdzu,paņem savā aizbildniecībā paša iekāres katordznieku,

esmu gatavs piespiedu sklerozei, aizmirst tos niekus,

kas pavada mani, kad godkāres barikādēs ar nelaimi tiekos.

tu teici – naktī kāds kliedza, bet kādēļ es pamodos aizsmacis?

tikai ,lūdzu, lai šonakt paliek ieslēgta gaisma.”

Nejaušs gadījums.